Ieskats vēsturē

Privilēģiju karte Jūrmala

Krievu peldsezonu tradīcijām Jūrmalā (jeb Rīgas štrandā*, kā teica senāk) ir dziļas saknes kopš laikiem, kad šeit dzīvoja tikai zvejnieki.

Ir zināms fakts, ka Katrīna II, apceļojot valsts austrumu provinces, 1764. gadā peldējās Rīgas jūrmalā. Imperatorei tolaik bija 35 gadi, un viņa jau divus gadus bija atraitne, tādēļ viņas ķermenis un gars bija plaši atvērti mīlestības jūtām...

Varbūt tieši tad Jūrmalā norisinājās pirmais kūrorta romāns – Krievijas imperatores un jauna, daudzsološa svītas oficiera starpā. Mēs varam iedomāties, ka Jūrmalas vēstures pirmās lappuses tika rakstītas augstā romantisma stilā…

19. gadsimta sākumā Rīgas Jūrmalā aizvien biežāk ieradās augstdzimuši publikas pārstāvji – Rīgas bagātie muižnieki.
Pēc 1812. gada kara šurp brauca atpūsties Krievijas armijas augstākie oficieri. Barklajs de Tolli bija pirmais, kurš Jūrmalā uzcēla vasarnīcu.



20. gadsimts ieviesa pārmaiņas - aviāciju, elektrifikāciju, emancipāciju un revolūciju. Jūrmala jauno laikmetu sagaidīja kā komfortabls, respektabls un moderns kūrorts. Visur skanēja tolaik modernais fokstrots, šimmi, Bostonas valsis un aizjūru pārsteigums – džezs.

Līdzās daudzajām vasarnīcām slējās labiekārtoti nami un sanatorijas, kurās bieži tika izmantotas siltas jūras vannas, ogļskābās, skuju vai sēra vannas, dūņu dziedniecība (Ķemeru dūņas) un elektro gaismas ārstniecība.


Maskavas un Pēterburgas iedzīvotāji 20. gadsimta sākumā patiesi izbaudīja piejūras komfortu un zinātnes progresu. Starp citu, jau tolaik Jūrmalā darbojās viesnīca–kazino, teātris, kūrmāja, vairākas sanatorijas un jūras paviljoni. Uz rietumiem no Dubultiem pletās plaši aveņu un zemeņu lauki, no tiem kūrorta viesiem tika piegādātas svaigas ogas. Vakaros atpūtnieki pulcējās koncertiestrādē, baudot vietējo un galvaspilsētas izpildītāju priekšnesumus.



Amerikāņu diplomāts Dž. F. Kenans: „Šeit augstu vilni sita nakts dzīve, daudzējādā ziņā veidota Pēterburgas stilā – ar šņabi, šampanieti, čigāniem, vizināšanos ragavās vai pajūgos. Tomēr visa līksmība mijās ar nostalģiskām skumjām, ilgām pēc pagājušajām dienām.”

Jau sen pirms Mihaila Zadornova, Rīgas Jūrmala bija populāra literātu vidū. Šurp plānoja doties pat A. Puškins – uzlabot veselību un ārstēt aneirismu. Šeit ir bijuši D. Pisarevs, A. Gončarovs, M. Gorkijs. Krievu revolūcijas vētrasputns šeit atguvās pēc ieslodzījuma Pētera-Pāvila cietoksnī.

Pēc kara Eiropā sākās tango ēra. Latvijā tolaik savu mūziku radīja tango karalis Oskars Stroks – viņa skaņdarbu fonā dejoja un mīlēja. Mīlestības un kaislību dēļ cieta gan Rīgā, gan Parīzē, gan Maskavā...

Jūrmalas nakts dzīves centrs tolaik bija restorāns „Lido” Dzintaros – tā slavu veidoja lielisks džezs un izcila virtuve.



30. gadu beigās Ķemeros, tika uzcelta lieliska kūrortviesnīca. Tolaik tajā savu medusmēnesi pavadīja Albānijas karalis Ahmets Zogu.

40.–50. gados Jūrmala uzplauka no jauna un kļuva par Vissavienības kūrortu. Šurp devās Maskavas ģenerāļi, politiķi, rakstnieki un dzejnieki. Tomēr vēl agrāk šo vietu iemīlēja galvaspilsētas teātra aprindu pārstāvji, pirmkārt jau padomju kino un teātra zvaigznes Ļubova Orlova un Georgijs Aleksandrovs.



20. gadsimtā Jūrmala uzņēma daudzus zvaigžņu pārus, tomēr visslavenākais no tiem bija Vladimirs Visockis un Marina Vladi.

Jūrmala Maskavas un Pēterburgas iedzīvotājiem bija ne tikai moderna, bet super moderna. Modē bija viss - dzintars, platīnblondas meitenes, šampanieša un balzama kokteilis „Melnais samts”, pat Baltijas valstu virtuve.


Jau izsenis, vēl pirms Dimas Bilana un Ksenijas Sobčak, Jūrmalai piemita izmeklētas un romantiskas vietas reputācija.

Mūsu vecāki vēlējās šurp atbraukt savā medusmēnesī, bet vecmāmiņas un vectētiņi – svinēt sudrabkāzas.

Restorānā „Jūras pērle” kūrorta publiku izklaidēja estrādes orķestris, un kaut kad saldajos 80. gados tur savu spožo karjeru sāka apburošā Laima Vaikule.



Daudzus gadus Jūrmala ir un paliek ne tikai Baltijas valstu kūrortu, bet arī mūzikas galvaspilsēta. Tās muzikālo modi jau kopš 70. gadu sākuma līdz pat šodienai nosaka Padomju Savienības un Latvijas tautas iemīļotais Maestro Raimonds Pauls.

„Dzintaru” koncertzāles skatuve atceras ne tikai Filipa Kirkorova, bet arī D. Oistraha, M. Rostropoviča, S. Rihtera, Arkādija Raikina un Leonīda Utjosova priekšnesumus. Šeit ir uzstājušies slaveni estrādes un simfoniskie orķestri, ir notikuši džeza un klasiskās mūzikas festivāli, starptautiski konkursi.

Un daudzas, daudzas reizes no šīs skatuves publiku ir uzrunājusi Krievijas estrādes primadonna Alla Pugačova.
štrands* - (no vācu valodas - Strände) pludmales